Lejassilēzijas Fotogrāfija centrs ir centra Kultūras aģentūra un mākslas Vroclavā. Atrodas vēsturiskajā namā Maidens Trzebnickie, vecākā dzīvojamā ēka Vroclavā ar 1208 gads.
Pieklājīgi no Nacionālā muzeja. M.K. Čurļoņa Kauņā Lejassilēzijas fotografēšanu Center ir pabeigta fotokopijas oriģināla 76 foto, parādot ikdienas dzīvi bēgļu Viļņā vēlu 1939 i 1940 gads. Fotogrāfijām ir iemūžināta lietuvieši, Poļi un ebreji.
Boļeslavs un Edmund Zdanowscy “Ar nenoteiktību nenoteiktības: kara bēgļi Lietuvā Otrā pasaules kara laikā” – 6.08-26.09.2015
“AR nenoteiktība nenoteiktība: Kara bēgļi Lietuvā Otrā pasaules kara laikā
Uz 2014 gads ir pagājis 75 gadus pēc, pēc uzbrukuma nacistiskās Vācijas uz Poliju 1 Septembris 1939 Lietuva bija applūst ar pūļus bēgļu - civiliedzīvotāji un karavīri internēti poļu. Nedaudz vēlāk, Oktobris 1939 gads, ieradušies arī iedzīvotāji Vāciju un Padomju Savienību, Viņi piespieda varas iestādes tur pamest savu valsti.
Šie notikumi bija milzīgs izaicinājums valdības un Lietuvas Republikas, jo neilgi pēc atgūšanas Viļņa (10 Oktobris 1939 gads) jau viņi bija, lai atrisinātu daudzas problēmas, kas saistītas ar pieņemšanu jaunpienācējiem, m.in. Drošība, Reģistrācija, Apmešanās, iekāpšana, kvotu piešķiršana, medicīnas pakalpojumu sniegšanu, rūpes par bāreņiem, Izglītība un citi. Saskaņā ar aplēsēm Lietuvas Sarkanā Krusta 2 Decembris 1939 tika reģistrēti 18311 Ielidošana: 3273 Lietuvieši, 7728 Poļi, 6860 Ebreji, un gada janvāra vidum 1940 gadā šādu personu Lietuvā it kā jau 34 939: 4173 Lietuvieši, 17297 Poļi, Baltkrievi, Krievi un 13469 Ebreji.
Fototeka un dokumentācijas departamenta Nacionālā mākslas muzeja. M. K. Čurļonis ir unikāla kolekcija 76 foto. Lai pievērstu uzmanību uz to, ka muzejs ir sagatavojis izstādi ar nosaukumu "No nenoteiktību nenoteiktības: kara bēgļi Lietuvā II Pasaules kara laikā ", bēgļi uzrādot mūsdienu ikdienas dzīvi, spēcīgi iezīmē drīksna sarežģītu starptautisko attiecību, kas atbalsis rezonē līdz šai dienai.
Viļņā atmosfēra beigās 1939 - Sākumā 1940 tika iemūžināts jūsu fotogrāfijas Edmund (1905-1984) un Boļeslavs (Cut-Kelpšaitė, 1908-1982) Zdanowscy, kurš 1945 Viņi tika repatriēti Gdiņas. Labi pazīstams fotogrāfs Janina Tallat-Kelpšienė meita, izvirzīts Kauņā, Viņš atnāca uz Viļņu, lai pētītu ar izcilā poļu un lietuviešu fotogrāfa Jāņa Bułhak (1876-1950), tur arī ir bijis, apprecot Edmund Zdanowski - studentu un līdzstrādnieks kapteiņa pats.
Zdanowscy apņēmās veikt šo misiju pēc pieprasījuma palīdzība Sabiedrība Wileńszczyźnie (Biedrība Viļņas apgabals atbalsta). Katra fotogrāfija ir marķēta ieliekto nospiedums (E.B.ZDANAUSKAI / VILNIUS), uz muguras pusē nes zīmogu Zdanowskich (Un. Ir B. Zdanauskai / FOTOGRĀFIJAS - Viļņa / Viļņa, g-VE 25 b. 5) un pielīmē papīra lapas ar apdrukāto evocative aprakstu iesniegto attēlu, pārstāvja Biedrības sagatavojusi. Gan paši fotogrāfijas, un komentāri ir vērtīgs ikonogrāfiskais zināšanu avots par ikdienas dzīvi paliek ēnā vēsturisku notikumu 1939 gads, atspoguļojot sociālās, Sociāls, kultūras un emocionālie un psiholoģiskie aspekti dzīves bēgļu Viļņā.
Izstāde aicina pievērst uzmanību tam, universālām vērtībām, atzīt, cik svarīgi ir organizācijas un sociālo apvienību, piemēram, Sarkanais Krusts, Labdarības biedrība Lietuvas Vilnius (Viļņa Lietuvas Labdarības biedrība), Sievišķīgs palīdzības komiteja (Sieviešu Care komiteja) i., kas vērsa palīdzīgu roku, lai katastrofu skartajiem cilvēkiem karā.
Plus kolekcija vēsturisko un dokumentālo fotogrāfiju Zdanowskich pirmo reizi tika parādīta Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. M. K. Čurļoņa Kauņā 6 XI 2014 - 18 Es 2015. Fotogrāfijām ir iemūžināta lietuvieši, Poļi un ebreji. Viens gribētu ticēt, ka lielākā daļa bēgļu izdzīvoja kara satricinājumu un - izdzīvoja Lietuvā - uzsāka jaunu dzīvi savā mītnes valstī vai ārpus tās robežām.
Tikšanās ar vēsturi caur fotogrāfijām rada visādas jūtas. Jo daudzi no attēliem ir iesniegta dažāda vecuma bērniem, varbūt tur būs cilvēki, vecāka gadagājuma cilvēkiem, ka - pateicīgi par dāvanu ilgu mūžu - atzīt fotogrāfijas sevi vai saviem mīļajiem.
(...) Vidējais lielums ir autentiskas fotogrāfijas 11,6 x 17,7 cm.”
Izstādes kuratore Vaida Sirvydaitė-Rakutienė [Preses materiāli http okis://www.okis.pl/site/dla_mediow/n/1/n/1.html]
Izstādi atklāja direktora Lejassilēzijas Center of Photography – Jan Bortkiewicz, Direktors Nacionālās Mākslas muzeja Kauņā – Daudzi Osvaldas oraz RADCY – Ministrs vēstniecības Lietuvas Republikas Polijā – Dr. Audrius Alexander Žulys.
